Bērns agresīvs, vecāki nesadarbojas- kā rīkoties?

Bieži pie mums vēršas vecāki pēc padoma sekojošā situācijā- klasē vai bērnudārza grupiņā ir bērns, kas ir agresīvs pret citiem, traucē mācības utml., vecāki nevēlas sadarboties ar skolu, draud. Skolotāji plāta rokas- mēs neko nevaram izdarīt.

Vecāki par izglītību raksta komentāros kāda lasītāja dalījās pieredzē un lūdza palīdzību situācijas risināšanā. Aicinām iepazīties ar piemēru un vēlamo risinājumu sastopties ar vardarbību skolā.

Lasītājas situācija un jautājums:

Bērnudārza reāla situācija jau otro gadu: bērns slikti iejūtas grupā, nesaprot (valodas barjera), nepiedalās, bet traucē citiem. Kad audzinātāja neskatās, arī sit un terorizē pārējos, draud, apsaukājas utt. … Protams, no tā cieš pats bērns, jo neiekļaujas un ir izstumtais, cieš audzinātajas, jo nevar nedz īsti veltīt uzmanību nodarbībām, nedz viņam, un cieš pārējie bērni – baidās, nespēj koncentrēties, negrib nākt uz b/d.
Bērna mātei piedāvāts: psihologa palīdzība bērnam, psihologa novērtējums, no tā visa kategoriski atsakās. Draud, ja psihologs vai kāds cits kaut ko “vērtēs”, tad sūdzēs tiesā. Taisnība, pēc likuma no NEVAR darīt bez viņas piekrišanas. Nodrošināt papildus valodas apmācību bērnam vai psihologu pati piesaistīt netaisās. Kopumā, uzskata, ka ar jebkurām problēmām jātiek galā audzinātājai, bērna uzvedība b/d neesot viņas problēma.
Ir bijuši divi gadījumi, kad bērns uzsitis zilumu otram, tad bija pārrunas ar mammu un otra bērna vecākiem, solīja “laboties”, bet faktiski nekas nemainās. Vadītāja piedāvāja mātei iekārtot bērnu citā b/d, nepiekrita. Pēc noteikumiem b/d ir bezspēcīgs, vienīgais – ziņot bāriņtiesai, bet ģimene NAV nelabvelīga mantiskā vai atkarību ziņā, nav arī liecību par vardarbību ģimenē. UN māte ir draudējusi ar tiesu darbiem, ja b/d uzdrošināsies ziņot kaut kur par viņas bērnu.
Vecāki gribēja rakstīt iesniegumu, bet beigās kļuva skaidrs ka no tā nekas nepaliks labak – bērnu no b/d neizņems, pie psihologa nevedīs, tikai māte dosies karagājienā pret visiem vecākiem.
Tad lūk – jautajums, kurā brīdī valsts ir pazaudējusi visas tiesības, ieinteresētību, spēju iesaistīties bērna liktenī? Kāpēc bērnu var izņemt no gimenes, ja kāds pazvana un pasūdzas, bet nevar piedāvāt uzlikt par noteikumu vecākam nodrošināt viņa bērnam psiholoģisko vai pedagoģisko palīdzību? Kā tas var būt, ka iestāde nespēj palīdzēt pārējiem bērniem, lai arī prognozējams konflikts – kamēr kāds no viņiem nav kļuvis par upuri?

Kā rīkoties?

Atbildi palīdzēja sagatavot BTAI departamenta direktore Inga Millere.

  • Ja jūsu bērns stāsta par to, ka kāds bērns izturas agresīvi pret citiem, pazemo, dara pāri. Neatstājiet to bez ievērības! Aprunājieties ar klases audzinātāju par to, kas notiek klasē, ko viņa plāno darīt, lai risinātu situāciju.

Ļoti iespējams, ka tiks piesaistīts skolas psihologs un sociālais darbinieks, kas  strādās ar atsevišķiem bērniem vai visu klasi. Varat ieteikt arī kādu no sekojošiem atbalsta resursiem . Negaidiet kamēr notiks, kas pavisam nopietns- ar agresiju, neiecietību jāstrādā profilaktiski, jau pie pirmajām izpausmēm. Analizējot gadījumus, kad nodarīti smagi miesas bojājumi, bieži vien priekšvēstneši bijuši jau ilgu laiku.

  • Ja skolotājam (sadarbībā ar citiem skolas speciālistiem) neizdodas risināt situāciju vai viņa nevēlas to darīt, vērsieties pie izglītības iestādes vadītāja.
  • Vadītājs izvērtēs situāciju, nepieciešamo speciālistu iesaisti, sadarbību ar agresora vecākiem situācijas risināšanā. Ja nepieciešams, iesaistīs citas institūcijas un speciālistus– Sociālo dienestu, policiju (arī policijā ir speciāli darbinieki, kas strādā profilaktiski, vadot apmācības, nodarbības).

Ko darīt, ja bērna vecaki atsakās sadarboties ar skolotāju un skolas vadību?

Šī situācija ir ārpus mācību iestādes kompetences, noteikti jāiesaista citas institūcijas.

    • Izglītības iestādes vadībai jāraksta iesniegums Sociālajā dienestā par to, kāda ir problēma, kopš kura laikā tā pastāv, kā tā ir risināta līdz šim.
    • Soc. dienests ieradīsies uz pārbaudi un, ja apstiprināsies, ka ģimene nav gatava sadarboties, vērsīsies bāriņtiesā.
    • Bāriņtiesa nozīmēs nepieciešamo intervenci (psihologs, speciālais pedagogs utml.) BEZ vecāku piekrišanas, izskatīs ģimenes atbildību un iespējamu pienākumu nepildīšanu.

Šādi ne tikai tiks risināta situācija skolā, bet arī noskaidrots, vai agresīvais bērns pats nav vardarbības upuris, kāda palīdzība nepieciešama viņam.

Skolas un pirmsskolas nav bezspēcīgas, bet diemžēl ne vienmēr rīkojas saskaņā ar vadlīnijām, nepietiekami likumdošanā paredzētajā kārtībā piesaista citas institūcijas, kuru kopetencē ir situāciju risinašana.
Šo mēs redzējām arī Jaunjelgavas gadījumā, kur BTAI aizrādīja par novēlotu Sociālo dienestu un policijas iesaisti situācijas risināšanā (tas bija jādara jau tad, kad bija pirmie vardarbības gadījumi un vecāku atteicās sadarboties), preventīvu mēru īstenošanā.
Mehānismi pastāv, tikai vajag tos ieeļot!
Ja kaut kādu iemeslu dēļ arī Izglītības iestādes vadība nav gatava atbilstošā veidā nodrošināt bērnu tiesības uz drošību, iespējams, ka tā ir nolaidība pret pienākumu pildīšanu, jūs varat vērsties Pilsētas izglītības pārvaldē ar iesniegumu vai arī BTAI, kas izvērtēs izglītības iestādes atbildību un rīcību, kā arī piedāvās risinājumus.

 

Drošība un skolas vide ir prioritārs jautājums, lai bērni spētu efektīvi mācīties skolā, ar to jāstrādā sistemātiski un preventīvi, nevis cīnoties ar sekām.

Vecāku līdzdalība ir būtiska- mēs varam rosināt izmantot esošos resursus un veicināt drošu vidi skolā. Citi resursi par drošas skolas veidošanu un vecāku iniciatīvām šeit.

vecaku_forums-4-2

Dalība Latvijas vecāku forumā – pozitīvām izmaiņām izglītības sistēmā

Briedrība “Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm”  “Latvijas Vecāku foruma” biedrs kopš pašiem pirmsākumiem. Piedalījāmies 1.Latvijas vecāku foruma (2012.gada 12.maijā) organizēšanā, vadot darba grupu “Drošas un cieņpilnas skolas”.

Darba grupa par drošām skolām

Izveidotā darba grupa turpina aktīvi darboties arī pēc vecāku foruma meklējot iespējas mazināt LV skolas valdošo agresiju. Mūsu sadarbības partneri šajā ir Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Valsts Bērnu tiesības aizsardzības inspekcija, Centrs “Dardzedze”.
2012.gada 2.-3. gadā sadarbībā ar biedrību “Vecāki par izglītību”, ar LM, Swedbank, Somijas un Zviedrija svēstniecībām noorganizējām starptautiska konferenci un apmācības “Risinājumi drošām skolām”, kura pieredzē dalījās gan pašmāju speciālisti, gan vadoši speciālisti no Somijas un Zviedrijas. Konferences materiāli pieejami šeit.
Konferencē gūtās zināšanas palīdz efektīvāk pārstāvēt intereses ministriju darba grupās un atbalstīt vecākus un pedagogus drošu skolu veidošanā.
Arī konferencē “Vecāki- izglītībai Jūrmalā” 2013.gada 2.februārī vadījām darba grupu par drošu skolu veidošanu. Šeit iespējams iepazīties ar aktualitātēm un risinājumiem, ko saskatīja vecaki šajā darba grupā.
Plānots izstrādāt un izdot metodiskos materiālus drošu skolu veidošanai.
Šeit varat iepazīties ar patreiz pieejamajiem resursiem un atbalstu drošu skolu veidošanai.
Plašāka infromācija par Latvijas vecāku forumu www.vecakuforums.lv