Mammas pieredzes stāsts: būt iecietīgiem pret dažādām ģimenēm

Kad mani uzrunāja uzrakstīt rakstu par šķirtajām ģimenēm, es ļoti šaubījos, vai es to vēlos darīt. Šodien modē ir tradicionālās vērtības. Stāsti, par to, kā vecākiem bija problēmas, bet skat’, kā viņi tomēr palika kopā. Stāsti par to, ka bērni pilnvērtīgi attīstās tikai ģimenē, kur ir mamma un tētis. Stāsti par pāriem, kas ir kopā 50 un vairāk gadu (“Mūsu laikos laboja to, kas ir salūzis, nevis to izmeta laukā”). Rodas sajūta, ka cilvēki mūsdienās šķiras sīkumu dēļ vai arī tāpēc, ka ir pārāk izvirtuši. Pietiek pat ar 10 gadu laulības pieredzi, lai tev jau būtu potenciāls gozēties kā padomu devējam par attiecībām. Galu galā padomus attiecību veidošanā mums savā grāmatā sniedz arī celibātā dzīvojošais pāvests.

Agrāk arī es baudīju iespēju klāstīt attiecību padomus – man bija 13 gadu kopdzīves pieredze. Kad esi šķīries, šī pieredze vairs neskaitās, tev neviens vairs neprasa attiecību padomus. Mēs esam mātes un tēvi, vīri un sievas, tomēr visam pāri mēs esam cilvēki. Un nevienam bērnam nav jādzīvo vidē, kurā vecāki ir nelaimīgi, bet paliek kopā, līdz nāve viņus šķirs. Es zinu ļoti, ļoti maz ģimeņu, kurās abi vecāki būtu kopā vairāk nekā 15 gadu un atrastos funkcionālās attiecībās.

Pārāk daudz ir ģimeņu, kurās vecāki dzīvo kopā, jo sieviete nevar atļauties šķiršanos – viņa ir finansiāli atkarīga no vīra, lielāko daļu savas dzīves pavadījusi mājās ar bērniem un bez savas dzīvesvietas. Ir ģimenes, kurās bērnu atmiņas lielākoties saistās ar vecāku strīdiem, bet toties vecāki tūliņ svinēs savas sudrabkāzas. Ir ģimenes, kurās katrs no vecākiem dzīvoja savu dzīvi, bet bērnam tēloja ideālo ģimeni, lai viņa 18 gadu vecumā atzītos, ka jau sen ir šķīrušies.

Un es nesaprotu, kādēļ tas tā – es lūkojos apkārt un redzu ļoti dažādas ģimenes. Un tas ir normāli – pieauguši cilvēki var izdarīt apzinātas izvēles par to, vai viņiem ir labāk palikt kopā, vai nē. Tās nav otrās šķiras ģimenes. Tās nav sliktākas ģimenes. Tās ir ģimenes ar citām problēmām nekā tās, kurās mamma un tētis ir kopā. Bērni un pieaugušie dažādi pārdzīvo šķiršanos un to, ka otra vecāka dzīvē ar laiku ienāk cits cilvēks. Ir ģimenes, kur tas notiek vieglāk un ir ģimenes, kur tas ir grūtāk. Ir bērni, kuri ar to tiek galā labāk un ir bērni, kas to vairāk pārdzīvo. Un patlaban ir pieejams gan milzīgs daudzums rakstu, kas palīdz vecākiem, gan ir iespējams vērsties pie terapeita, kas palīdzēs pārdzīvot šīs pārmaiņas.

Un pārmaiņu nav maz. Pirmkārt, šķiršanās ir liels finansiālais slogs, jo turpmāk bērniem principā vajag visu divreiz vairāk. Gultu katrā mājā, segu, apakšbiksīšu un zeķbikšu kalnus. Finansiāls slogs rada stresu – ir labi, ja vecāki vismaz neiesaistās “bērnu mīlestības pirkšanas” sacensībā. Šī problēma laikam drīzāk skar ļoti turīgas ģimenes.

Otrkārt, es nekad nezinu, kā par mani un manu jauno ģimeni tiek runāts otrās mājās. Esam vienojušies viens otru neaprunāt bērnu klātbūtnē, tomēr situācijas mēdz būt dažādas – dažkārt bērnam pietiek ar vienu nepareizi pateiktu vārdu vai intonāciju, noklausītu sarunu ar draugiem. Dažkārt replikas ir izteikušas trešās personas (paziņas, draugi, vecvecāki), ko mēs nevaram ietekmēt.

Treškārt, es nezinu, vai otrās mājās tiek nodrošināta tāda pati bērnu audzināšanas politika, kā pie mums. Ļoti svarīgi ir vienoties ar tēvu par ēdināšanu, multfilmu skatīšanās laikiem, apģērbiem, gulētiešanu, nevardarbīgu disciplinēšanu. Ja ar bērna tēvu ir bijušas jēgpilnas attiecības pirms tam, visdrīzāk, ka šāda vienošanās nebūs problēma. Tomēr es nekad nezināšu, kāds būs tas cilvēks, kas ienāks viņa dzīvē. Varbūt šī sieviete kliegs uz bērniem, sauks viņus par idiotiem, dažkārt iepērs? To es nezinu, un tas, protams, sagādā pārdzīvojumus. Starp citu, ne mazākus pārdzīvojumus sagādā doma, ka viņa varbūt būs foršāka par mani un bērni viņu iemīlēs vairāk nekā mani.

 

Ļoti baidos, ka ar bērniem notiks kas ļauns laikā, kad manis nav blakus. No otras puses, no bērniem brīvajās dienās man ir laiks rakstīt, lasīt un apmeklēt pasākumus – agrāk šādas iespējas man bija ierobežotas.

Sākumā bija ļoti grūti izskaidrot meitenēm, kādēļ tētis ir labs, bet mamma ar tēti vairs nedzīvo kopā. Kādas ir mammas jūtas attiecībā uz tēti un vai viņu var turpināt mīlēt, ja mamma viņu vairs nemīl. Meitu dzīvē ienāk jauni cilvēki, ar kuriem kopā ir mamma un tētis un tas rada gan stresu, gan prieku. Prieku tādēļ, ka viņas apzinās – ģimene ir kas vairāk, nekā mamma un tētis. Ģimene ir cilvēki, kas viņas mīl un, jo vairāk šādu cilvēku ir, jo tas ir foršāk.

Man šķiet, ka ir ļoti svarīgi iedrošināt bērnus par to, ka ģimene ir ne tikai mamma un tētis, bet gan plašāks jēdziens. Jo dārziņā un skolā visur prasa par mammu un tēti. Ģimenes zīmējumos nav vietas “citiem”. Nav vietas diviem tētiem vai divām mammām. Es bērnībā ļoti ar šo mocījos – man bija divi tēti – bioloģiskais (“mazais tētis”, jo īsāks augumā) un patēvs (“lielais tētis”). Tomēr visās ailēs, dzimtas kokos, zīmējumu vadlīnijās bija vieta vienam tētim. Tas man lika justies neērti, lai gan reti kuram bērnam mamma un tētis bija kopā. Es ļoti nevēlos, lai manām meitām būtu jāsaskaras ar šo sajūtu.

Cilvēkiem būtu ļoti jāseko valodai, tā šķiršanās brīdī nodara pāri vairāk nekā darbi. Parasti pie šķiršanās tiek vainotas sievietes, pat tad, ja vīrietis ir bijis vardarbīgs. Pietiek tikai palūkoties internetā sieviešu portālos vai drukātos sieviešu žurnālos – sievietes tiek pamestas, jo ir “pārāk” (skaistas, gudras, aktīvas) vai “nepietiekami” (skaistas, gudras, aktīvas, seksīgas, tievas, gardi ēst gatavojošas, vīru aptekalējošas). Būt “pa vidu” arī nav labi, jo no pelēkās peles vīrieši arī bēgot. Vīrieši noteikti jūtas kā zaudētāji, ja viņi nav bijuši šķiršanās iniciatori. Ja draudzene vai draugs ir nonācis pie šķiršanās, būtu jābūt iecietīgiem un nebūtu jāmeklē vainīgais – parasti attiecībās ir divi cilvēki, kas nesa atbildību.

Vārdi sāp vairāk, nekā darbi un tie nāk no pašiem tuvākajiem, kuriem uzticamies. Viens no jautājumiem, kuru es bieži saņemu, ir ar jau ietvertu aizrādījumu, bieži izteikts pārmetošā tonī – vai bērni redz tēvu? Tas savukārt seko no uzskata, ka, pirmkārt, vīrieši pēc šķiršanās nevēlas vai arī nav spējīgi uzņemties atbildību par saviem bērniem un, otrkārt, ka sievietes šķiršanās laikā soda vīriešus, šķirot viņus no bērniem.

Vēl viena replika ir secinājumu izdarīšana par manu drūmo nākotni, kuru izteica daži draugi, kad uzsākām šķiršanās procesu – “ar diviem bērniem tevi neviens nekad negribēs”.

Un, visbeidzot, protams, nāk finansiālais aspekts. Ļoti reti kad man jautāja, vai ir vajadzīga palīdzība, lai gan šķiršanās brīdī biju bez darba un man nācās meklēt īres dzīvokli sev un bērniem. Drīzāk bieži tika izteiktas šaubas par manām spējām uzturēt ģimeni vai pat mājieni, ka šķiršanās ir jānopelna – to var darīt, kad ir pāris tūkstoši iekrājumos.

Es domāju, ka, līdzīgi kā daudzos citos gadījumos, atbilde ir empātijā – vai nu cilvēkiem tā piemīt, vai nē. Tādēļ draugiem, paziņām un tiem, kas saskaras ar šķirtajām ģimenēm es ieteiktu būt iecietīgiem un saprotošiem, nevis nosodošiem un paštaisniem. Pašiem cilvēkiem, kas nāk no šķirtajām ģimenēm neatliek nekas cits kā nebaidīties atklāti runāt par savām problēmām un nekaunēties no sava statusa, kā arī izaicināt ideju par to, ka pastāv dalījums normālās un šķirtās ģimenēs.

Mammas pieredzes stāsts: kā audzināt bērnus pēc šķiršanās?

Šķiršanās ir krīzes situācija. Visiem. Un maz ticams, ka kāds to izvēlas labprātīgi. Tā nes līdzi lielas sāpes, izmisumu un sašūpo dzīves pamatus. Visticamāk izvēle audzināt bērnu dzīvojot šķirti no partnera, katra pāra situācijā ir atšķirīga un nav iespējams tik viegli izvērtēt, kāpēc tā noticis, ko tagad darīt, kas un kā bērniem būtu labāk? Kā izšķirties pēc iespējas harmoniskāk, lai šis process mazāk traumētu bērnus un neatstātu postošas sekas uz viņu tālāko psihoemocionālo un fizisko attīstību, šķiet, ir jautājums, kas aktuāls daudzās mūsdienu ģimenēs. Padalīšos savā praktiskajā realitātē, kā tas ir – audzināt bērnus pēc šķiršanās. Tiesa, lai saprastu kontekstu, par šķiršanos, lai kā negribētos, tomēr jārunā.

Esmu divu bērnu – meitas (9) un dēla (7) mamma. Mans pašreizējais ģimenes modelis ir – es un mani bērni, kā arī mani vecāki, jo dzīvojam vienā mājā. Manu bērnu (nevis manā) ģimenē ir arī bērnu tētis un viņa ģimene. Ar bērnu tēvu nodzīvojām kopā 7 gadus, šķiršanās brīdī bērniem bija 4 un 2 gadi. Tā kā šķiršanās iniciatore biju es, tas lielā mērā noteica tālāko notikumu gaitu, jo izgāju cauri veselai virknei negatīvu emociju un stereotipu. Izrādās, mūsdienu sabiedrībā joprojām par normu tiek uzskatīts, ka vīrietis pamet ģimeni – tas ir saprotami, vīriešiem tas tiek vieglāk piedots, viņiem piedien veidot otro, trešo ģimeni. Bet, ja sieviete izvēlas pamest ģimeni, turklāt dara to sevis dēļ, nevis jaunu attiecību dēļ, vispārējais nosodījums un neizpratne ir vērā ņemama.

Grūtību lavīna, kas veļas pāri galvai, domājams, ir līdzīga visām sievietēm, kas palikušas vienas ar bērniem, neatkarīgi no tā, kurš ir bijis šķiršanās iniciators:

  • • emocionālā labilitāte (visa emociju gamma – sāpes, nožēla, aizvainojums, dusmas, vilšanās sevī/partnerī, vaina izjūta pret bērniem, zaudējums, nedrošība par nākotni utt.),
  • • bērnu psihoemocionālais stāvoklis, ko ienes izmaiņas viņu reālajā ikdienas dzīvē,
  • • materiālās problēmas un darba apvienošana ar bērnu audzināšanu, īpaši, ja bērni ir pirmsskolas vai zīdaiņa vecumposmā,
  • • dzīvesvietas jautājums, ja zaudēts miteklis,
  • • saspringtās attiecības ar bijušu partneri un abu pušu iesaistītajām ģimenēm.

Proti, savā ziņā, uz visiem laikiem pazūd „drošais pamats” un viss jāsāk veidot no jauna. Taču, lai izveidotu jaunu pamatu, kurā emocionāli, morāli un finansiāli „noturēt” sevi un bērnus, ir vajadzīgs laiks.

Es ar saviem bērniem aizgāju no bērnu tēva, no materiāli nodrošinātas dzīves uz vienas istabas īrētu dzīvokli ar vienu kasti, kurā bija vissvarīgākās lietas. Man bija jāatsāk strādāt, jāiemācās apmaksāt rēķini, ko vienmēr bija darījis vīrs, jāalgo aukle, jo darba dēļ pati nevarēju bērnus izņemt no dārziņa. Brīži, kad bērni slimoja, šķiet, bija visgrūtākie. Bet ar laiku viss sakārtojās.

Mums ar bērnu tēvu izveidojusies nosacīti mierīga līdzpastāvēšanas jeb līdzaudzināšanas sadarbība. Alimentus es nesaņemu, taču bērni daļu laika pavada tēta mājās, kas bija viņu pirmās mājas. Visus organizatoriskos jautājumus ar bērnu izglītību, pulciņiem, sporta aktivitātēm, izdodas atrisināt un vienoties, tiesa ne vienmēr bez starpgadījumiem, taču, kopumā ņemot, šo gadu laikā, aizvainojumi un pārmetumi sāk izlīdzināties.

Kas labs un kas slikts ir šādā ģimenes modelī? Es vairs sen uz dzīvi neskatos labi – slikti vai pareizi – nepareizi griezumā, katrs gadījums ir citāds. No malas bieži vien viss šķiet labāk saprotams, taču ar laiku iemācies netiesāt, nevērtēt un nenosodīt ģimenes, kas piedzīvo šķiršanos, jo mēs neviens nezinām patiesību. Un atbalsts šādā brīdī vajadzīgs visām iesaistītajām pusēm. Vecāku šķiršanās ir trauma bērniem jebkurā vecumā, arī esot pieaugušiem. Vienīgais, ko mēs kā vecāki varam darīt – sekot līdzi savstarpējām attiecībām, lai emocionālie asumi un negludumi, kas neglābjami seko pēc šķiršanās, pēc iespējas mazāk ietekmētu bērnus. Es izgāju cauri posmam, kur mans trīsgadīgais dēls katru reizi, kad atgriezās no tēta mājām, jautāja: “Mammīt, kāpēc Tu izjauci ģimeni? Tētis saka, ka Tu viņu vairs nemīli…” Šie ir jautājumi, kas agri vai vēlu sāks nodarbināt bērnu domas, tāpēc ir vērts izsvērt, ko un kā mēs mazajiem stāstām, lai nesāpinātu viņus vēl vairāk. Jo nereti vecāki tik aktīvi risina savas attiecības, ka aizmirst centrā likt bērna labsajūtu.

Brīdī, kad paliekam vienas ar bērniem, vitāli nepieciešams ir atbalsts un sadarbība ar apkārtējiem. No vecākiem, draugiem, kolēģiem, sociālajiem dienestiem, psihologiem, bērnu audzinātājiem. Manā gadījumā šķiršanās bija apzināts lēmums, kas brieda diezgan ilgstoši, līdz ar to, paliekot viena, nejutos pamesta, atstāta, izmantota, nodota, bezpalīdzīga. Es izjutu atvieglojumu un man bija spēks cīnīties ar sabiedrības nosodījumu, vainas izjūtu, finansiālām grūtībām un strādāt, lai radītu bērniem drošības sajūtu.

Būtiskas atziņas, kas šo gadu laikā palīdzējušas: 

  • • Es esmu pietiekami laba mamma saviem bērniem arī tad, ja esmu viena un neaudzinu bērnus kopā ar viņu tēti, jo cenšos viņu labā darīt labāko.
  • • Nevainot sevi. Dzīvē notiek dažādi pavērsieni. Ja esmu izdarījusi visu, ko varēju, lai ģimeni saglabātu, tomēr tas nav izdevies, esošā situācija ir jāpieņem un jāiet tālāk. Jo ātrāk es to izdarīšu, jo vieglāk jutīsies arī bērni.
  • • Tā IR ģimene – es un mani bērni, tāds ir mans ģimenes modelis, un es sagaidu, ka apkārtējie pret to izturēsies ar cieņu un iejūtību.
  • • Es kā sieviete un māte esmu pilnvērtīga arī tad, ja nedzīvoju ar kādu kopā, bet dzīvoju pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi, neizslēdzot iespēju kādreiz dibināt jaunas attiecības.
  • • Ja jūtu, ka nepieciešama palīdzība, meklēju to – atbalsta grupas vecākiem, kas audzina bērnus vieni paši, šķiršanās lekcijas, psihoterapeits, vecāki, draugi.
pus pienenes

Māmiņ, tēti, rūpējies par sevi…

Lidojuma drošības instruktāžās parasti uzsver, ka lidmašīnas avārijas gadījumā skābekļa maska vispirms ir jāuzliek sev, un tikai pēc tam blakussēdētājam, pat ja tas ir savs bērns. Šis princips nekādā veidā nav saistīts ar egoismu vai bērna nemīlēšanu, bet gan ar izpratni par to, ka, lai palīdzētu savam bērnam, vispirms ir jāparūpējas par sevi pašu.

Ir dažas vienkāršas lietas, ko vecāki var darīt, lai ikdienas rūpēs saglabātu labu garīgo un fizisko veselību:

  • Savu pamatvajadzību (miega, pilnvērtīga uztura, fizisko aktivitāšu) ievērošana ir būtiska divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, laba fiziskā veselība un pietiekama atpūta ļauj saglabāt vēsu prātu un adekvāti reaģēt uz emocionāli grūtām situācijām – bērna niķiem, skolas problēmām, savstarpējiem konfliktiem u.c. Otrkārt, veselīga uztura lietošana, izgulēšanās un fiziskās aktivitātes ilgtermiņā ir būtisks priekšnosacījums, lai vecāks pats varētu izaudzināt savu bērnu, un līdz ar to tas ir viens no labākajiem ieguldījumiem ne tikai savā, bet arī bērna nākotnē.
  • Prioritāšu (svarīgāko lietu) nospraušana var attiekties gan uz ļoti konkrētiem ikdienas darbiem, gan uz situācijām, kurās ir grūti izšķirties, kā labāk rīkoties. Viens no veidiem, kā saprast, kuras lietas ir svarīgākās konkrētajā brīdī, ir veidot darāmo darbu sarakstu un sakārtot tos pēc steidzamības principa. Taču reizēm dzīvē ir situācijas, kad ir grūti izlemt, kas ir labāk un pareizāk – piemēram, kad atsākt strādāt pēc bērna piedzimšanas, kurā skolā pieteikt bērnu, palikt mājās ar slimo pusaudzi vai tomēr doties uz darbu u.tml. Tādos gadījumos ir vieglāk, ja apzinās savas vērtības vai ņem vērā lēmuma ilgtermiņa sekas.
  • Ikdienas laika plānošana būtiski samazina stresa līmeni gan bērniem, gan pieaugušajiem. Sakārtotai ikdienai ir raksturīga prognozējamība un noteikta struktūra jeb rituāli. Prognozējamību var panākt, piemēram, kopā ar bērnu izveidojot garšīgo un veselīgo ēdienu sarakstu un saplānojot vakariņas nedēļai, kalendārā atzīmējot svarīgos datumus – vecāku sapulces, bērnu koncertus, dzimšanas dienas u.tml. Savukārt noteikta struktūra jeb rituāli ir īpaši būtiski rīta un vakara cēlienos, kad ģimene dodas prom un atgriežas mājās, kā arī brīžos, kad vecāks šķiras no bērna, lai katrs dotos savās ikdienas gaitās.
  • Bērna iesaistīšana ikdienas pienākumos ir viens no veidiem, kā atvieglot vecākam ikdienas rūpes un tajā pašā laikā veidot bērna piederības izjūtu ģimenei un stiprināt savstarpējās attiecības. Pat trīsgadīgs bērns var palīdzēt veikt vienkāršus mājas darbus, piemēram, aplaistīt puķes, nolikt šķīvjus uz galda vai ielikt savas netīrās drēbes veļas mašīnā. Bērnam kļūstot vecākam var veidot dežūru sarakstu vai vienoties, par to, kurš būs atbildīgs par konkrētiem pienākumiem.
  • Iepriekšēja sagatavošanās problēmsituācijām nozīmē gan emocionālu, gan praktisku gatavību iepriekš neplānotām situācijām (bērna slimība, neparedzēta aizkavēšanās darbā, salūzusi veļas mašīna u.tml. ). Risinājumi var būt visdažādākie – kopā ar ģimenes ārstu izveidot mājas aptieciņu ar medikamentiem, ko izmantot savas vai bērna slimības gadījumā; veidot sarakstu ar svarīgākajiem tālruņa numuriem neparedzētiem gadījumiem u.c.
  • Vingrinājumi stresa mazināšanai. Iemācīties atpazīt stresu ir pirmais solis, lai mazinātu tā ietekmi, jo daudzi cilvēki ikdienā tik daudz laika pavada saspringtā stāvoklī, ka ir aizmirsuši, ko nozīmē būt pilnīgi atslābinātam un klātesošam. Daži no pielietotajiem stresa mazināšanas paņēmieniem ir dziļā elpošana, muskuļu atslābināšana, koncentrēšanās uz kādu no savām maņām, kustības, izrunāšanās ar kādu u.c.
  • Atbalsta tīkla veidošana – tuvinieki, draugi, kaimiņi, darba kolēģi, bērna draugu vecāki un citi var sniegt gan emocionālu, gan praktisku palīdzību. Reizēm mēs pat nenojaušam, cik labprāt cilvēki ir gatavi iesaistīties un palīdzēt. Atbalsta tīklu ir vieglāk veidot arī tad, ja runājam par savām problēmām un tiekamies ar cilvēkiem, kas piedzīvo līdzīgas grūtības, piemēram, vecāki, kas audzina savus bērnus vieni, var savstarpēji kooperēties un uz maiņām pieskatīt savas atvases.

Autors: Ilze Damberga

Autors: Ilze Damberga

Klīniskā psiholoģe

Raksta attēla autors: picjumbo.com.

Raksts tapis projekta Nr. 2014.EEZ/PP/1/MIC/069/053 „Atbalsts viena vecāka ģimenēm- resursi vecākiem, iespējas bērniem” ietvaros

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

 sif-kras-eez

 

support-group

Atbalsta grupas vienīgajiem vecākiem Rīgā, Ogrē, Olainē, Jelgavā un Siguldā

Oktobra beigās tiks uzsāktas vairākas BEZMAKSAS  atbalsta grupas Rīgas, Ogres, Olaines, Siguldas un Jelgavas vecākiem, kas bērnus audzina vieni vai atsevišķi no otra vecāka.

Ģimenes ir dažādas. 35% bērnu Latvijā aug ģimenēs, kurās ir viens vecāks vai vecāki nedzīvo kopā.*

Katrai no šīm ģimenēm ir savs stāsts. Reizēm tie ir stāsti par kādu traģisku notikumu vai neatrisināmām domstarpībām. Bieži tie ir stāsti par sāpēm. Nereti tie ir stāsti par apzinātu izvēli un prieku būt vecākam, dodot iespēju sev būt vecākam un bērnam augt drošā, mīlestības pilnā vidē.

Vienīgie vecāki nav vieni.Viņiem ir plašākā ģimene, draugi, nereti arī otrs vecāks iesaistās vai ir iesaistāms bērna audzināšanā.

Reizēm vecāki baidās, vai viņu ģimenes modelis neatstās negatīvu iespaidu uz bērna spēju būt laimīgam un veidot attiecības. Lielākā daļa bērnu, kas izaug viena vecāka ģimenēs, ir veiksmīgi un spēj būt tuvās attiecībās, veidot ģimeni un parūpēties par savu labklājību. Tomēr vienīgajiem vecākiem ir svarīgs papildu atbalsts, lai atrastu resursus sevī, apkārtējos un radītu drošu un labvēlīgu vidi sev un bērniem.

Atbalsta grupā vecākiem būs iespēja dalīties pieredzē un ar speciālistu atbalstu rast resursus, lai pozitīvi un līdzsvaroti parūpētos par bērna un savām vajadzībām un mazināt riskus bērna attīstībai, kas var būt viena vecāka ģimenē.

Atbalsta grupu tēmas

Kā saprast un atbalstīt savu bērnu?

Pētījumi liecina, ka bērniem viena vecāka ģimenēs biežāk ir emocionālas un uzvedības grūtības. Tomēr tas nav neizbēgami. Lielākā daļa bērnu, kas izaug viena vecāka ģimenēs, ir veiksmīgi un spēj būt tuvās attiecībās, veidot ģimeni un parūpēties par savu labklājību.

Atbalsta grupā izzināsim,

  • kā saprast un atbalstīt bērna vajadzības, pārvērst izaicinājumus un riskus par resursiem un spēka avotu;
  • psiholoģiski veselīgas vides pamatelementi- pieņemšana, vadība, sapratne, stabilitāte un beznosacījuma mīlestība;
  • ģimenes stāsts , kas iedrošina un dod spēku ;
  • kā palīdzēt bērnam pieņemt un izpaust smagas jūtas;
  • kā stiprināt bērna dzīves spēku, lai grūtības stiprina, nevis gremdē.

Kā parūpēties par sevi, savu pašsajūtu?

Vecāki, kuri audzina bērnu vieni daudz lielākā mērā nekā vecāki, kuri audzina bērnu ar partneri, ir pakļauti stresam, nomāktībai, vainas izjūtai, emocionālam un fiziskam izsīkumam, kas savukārt var radīt problēmas attiecībās ar bērnu un citiem cilvēkiem. Ir dažas vienkāršas lietas, ko var darīt, lai palīdzētu sev ikdienas rūpēs nepazaudēt savu būtību un saglabāt labu garīgo un fizisko veselību.

Būtiskākie aspekti par ko runāsim:

  • Savu pamatvajadzību (miega pilnvērtīga uztura, fizisko aktivitāšu) ievērošana,
  • Prioritāšu (svarīgāko lietu) nospraušana,
  • Ikdienas laika plānošana,
  • Bērna iesaistīšana ikdienas pienākumos,
  • Iepriekšēja sagatavošanās problēmsituācijām,
  • Paņēmieni stresa mazināšanai,
  • Atbalsta tīkla veidošana.

Kā veidot drošas un cieņpilnas partnerattiecības turpmāk?

Bieži vien sievietēm un vīriešiem, kuri ir šķīrušies vai kuriem nav iespēju dzīvot kopā ar otru, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir veseliem un apmierinātiem iziet no pāra attiecībām un izveidot konstruktīvas un uz sadarbību vērstas vecāku attiecības. Nodarbību laikā dalībniekiem būs iespēja palūkoties uz savu esošo un no izcelsmes ģimenes gūto pieredzi un attieksmi pret konfliktu. Mēģināsim atklāt jaunas iespējas produktīvai un uz abu pušu vajadzībām vērstai komunikācijai un konfliktu risināšanai.

Būtiskātie jautājumi, ko izzināsim

  • Kādi ir biežāk izplatītie komunikācijas stili un kurš no tiem ir tieši man raksturīgs?
  • Kas ir konflikts – kā tas aug un attīstās?
  • Kādas ir tipiskākās konfliktu risināšanas stratēģijas? Kāda ir mana no ģimenes gūtā pieredze
    konfliktu risināšanā? Kāda ir mana personiskā attieksme pret konfliktu?
  • Ko darīt ar emocijām konfliktā?
  • Ko es varu darīt, lai konflikts no problēmas pārvērstos iespējā?

Kā veidot karjeru un rast finansiālu drošību?

Vecākiem, kuri savus bērnus audzina vieni, bieži pienākumu un atbildības nasta ir nogurdinoši liela. Rūpēm par bērnu izglītošanu, veselību un emocionālo labklājību, klāt nāk arī virkne finansiālas vajadzības. Reizēm dzīve atgādina traukšanos ātrvilcienā – darbs, mājas, rūpes par bērniem, darbs, mājas, rūpes par bērniem… Piedāvāju Tevi apstāties un veltīt laiku sev.

Darbs aizņem lielāko mūsu dzīves daļu un ietekmē to, kā mēs jūtamies citās dzīves sfērās. Ko darīt, ja darbs nesniedz gandarījumu un vakarā ir tik liels pārgurums, ka nekam citam vairs nepietiek spēka? Kā apzināties savas personības unikalitāti un izmantot savu potenciālu? Kā optimizēt savu budžetu?

Tie ir tikai daži jautājumi, kurus sīkāk pētīsim finanšu pratības un karjeras konsultēšanas nodarbībās:

  • Tev būs iespēja izvērtēt savu profesionālo pieredzi– analizēt uzticētos pienākumus, novērtēt savas zināšanas un prasmes.
  • Izpētīt savu personību – stiprās, vājās puses, Tavus īpašos talantus un dotības.
  • Apzināties kāds darbs atbilst Tavai personībai.
  • Analizēt savu finansiālo situāciju, izvirzīt konkrētu mērķi un izstrādāt rīcības plānu mērķa sasniegšanai.

Darbu uzsāks vairākas grupas un vecākiem būs iespēja izvēlēties vietu, kas tiem ērtāka. Sekojiet līdzi informācijai par atbalsta grupu norises vietām. Informācija tiks papildināta ar jaunām grupām līdz pat oktobra beigām.

Ogrē

Laiks: no 29.oktobra, ceturtdienu vakaros 16:00-18:00.

Vieta: Ogres jaunatnes veselības centrs, 3.stāvs, “Neptūns”, Meža
prospekts 9, Ogre,

Vadītājas: Sociālās darbinieces Indra Viktorova un Ieva Lasmane

Pieteikties: rakstot uz e-pastu indra.viktorova@inbox.lv vai zvanot
26537830.

Bērnu pieskatīšana grupas laikā: iespējama bez maksas, iepriekš
vienojoties ar grupas vadītājām.

Jelgavā

Laiks: otrdienu vakaros no plkst. 17.00 – 19.00. Sākums 27. oktobrī, plānotas 8 nodarbības

Vieta: Jelgava, Zirgu iela 47a, 2.stāvā. (JSLP Ģimenes atbalsta nodaļas telpas)

Vadītājas: psiholoģe Dace Vaišļa, sociālā darbiniece Daiga Cīrule

Pieteikties: zvanot pa tālruni Dace Vaišļa 29191732 vai Daiga Cīrule 29421246.

Olaine

Vieta: Olaine, Stacijas iela 38a. Ģimeņu atbalsta centrs. 4.novembris, 17:00.

Vadītāja: Zane Jokste

Kontaktinformācija: 27074240, 25708244

Siguldā

Laiks un vieta tiks precizēti. Kontaktpersona: Sandra Zīle Gereiša, tālr.: 29839153, e-pasts: zile@lu.lv

Rīgā

Miera ielā

Laiks: No 10.11. Otrdienās, no plkst.16:00-18:00.

Vieta: Miera ielā 50, centrā Droša skola.

Vadītājas: psiholoģe Gunita Kleinberga, Sandija Pabrūkle

Pieteikties: Sandija 26468569

Pļavnieki

Vieta: Dzilnas iela 26-4.

Laiks: trešdienas, 10:00-12:00.

Vadītāji:  Psiholoģe Liene Sterniniece, sociālā darbiniece Pārsla Baļķe, Signe Lauva

Kontaktinformācija: seglinja@gmail.com, 20270541

Bērnu pieskatīšana grupas laikā: iespējama, iepriekš vienojoties ar grupas vadītājām.

Miera ielā- grupa pilna

Laiks: No 28.10. Trešdienās, no plkst.15:00-17:00.

Vieta: Miera ielā 17, ģimenes psiholoģijas centrā “Līna”

Vadītājas: psiholoģe Dace Cible

Pieteikties: dacecible3@gmail.com

Āgenskalnā- grupa ir pilna

Laiks: trešdienu vakaros 28.oktobrī, 04., 25.novembrī, 02., 09., 16.12.decembrī 06.janvārī laikā no plkst. 18.30 – 20.30.

Vieta: Āgenskalns, Mārupes iela 4, 21. kab. (ieeja ēkā no arkas “Āgenskalna biznesa centrs”, 2. stāvs), Rīga.

Vadītāja: psiholoģe Inese Elsiņa

Pieteikties: vairs nav iespējams.

Vecrīgā- grupa ir pilna

Laiks: no 3.novembra, otrdienu vakaros 18:00-20:00.

Vieta: Krīzes centrā “Skalbes” Kungu ielā 34.

Vadītājas:  Pirmās emocionālās palīdzības jeb PEP mammas Laura Stukle un Elīna Ozola
Pieteikties: vairs nav iespējams.
Bērnu pieskatīšana grupas laikā: iespējama, iepriekš vienojoties ar grupas vadītājām.

Vecmīlgrāvī

Laiks: trešdienās, rīta pusē no 10.00 līdz 11.30, atkarībā no grupas vajadzībām grupa var pārformēties uz vakara stundām.

Vieta: Emmas iela 3, Dienas centra “Vecmīlgrāvis” telpās, 1.stāvā.

Vadītājas: Sociālās darbinieces Līga Birnbauma, Vita Kazāka

Pieteikties:   Līga Birnbauma, liga.birnbauma@riga.lv, mob.22129791, Vita Kazāka, vita.kazaka@riga.lv, mob.26553741.

Bērnu pieskatīšana grupas laikā: iespējams iepriekš vienojoties ar grupas vadītājām.

Teikā

Laiks: No 28.10. Otrdienās, no plkst.14.30-16.30. Izņēmums ir pirmā nodarbība, kura notiks trešdien, 28.10.no plkst.14.30-16.30

Vieta: Vidrižu iela 3, Konferenču zālē, 3.stāvā.

Vadītājas: Sociālās darbinieces Inese Bērziņa, Aija Korņeva

Pieteikties:  Inese Bērziņa i.berzina2@riga.lv mob.tālr.26423483, aija.korneva@riga.lv mob.tālr. 29145134

VEF rajonā

Informācija sekos. Kontaktpersona: Gunita Bombāne gunita.bombane@sosbca.lv

Bērnu pieskatīšana grupas laikā: iespējama, iepriekš vienojoties ar grupas vadītājām.

 Sekojiet informācijai par jaunām atbalsta grupām vienīgajiem vecākiem sociālajos tīklos Facebook un Twitter.

Ja vēlaties uzzināt ne tikai par atbalsta grupām vienīgiem vecākiem, bet arī citām biedrības iniciatīvām, aicinām sekot “Bērna labklājības centrs” Facebook un Twitter.

Projektu īsteno „Bērna Labklājības centrs” ar Islandes, Nīderlandes, Lihtenšteinas un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

sif-kras-eezAtbalsta grupu īstenošanu Rīgā līdzfinansē RD Labklājības departaments.

RD

 

 

 

 

 

 

Apmācības “Atbalsta un pašpalīdzības grupu vadīšana vienīgajiem vecākiem”

Aicinām psihologus, sociālos darbiniekus un pašpalīdzības grupu vadītājus pieteikties apmācībām par atbalsta grupu vadīšanu vecākiem, kas bērnus audzina vieni vai atsevišķi no otra vecāka.

Apmācības paredzētas speciālistiem, kas strādā ar ģimenēm un vēlas dziļāk izprast nepilnām ģimenēm aktuālos jautājumus un atbalsta specifiku. Apmācībās var piedalīties arī interesenti, kas vēlētos organizēt pašpalīdzības grupas vecākiem.

Apmācību ietvaros dalībnieki uzzinās un iegūs sekojošas prasmes:

  • Vispārējos principus dažādu atbalsta grupu veidošanai (atvērtās un slēgtās grupas), kā strukturēt atbalsta grupas darbu, kā pārvarēt iespējamās grūtības, kas mēdz rasties atbalsta grupu norises laikā.
  • Kā atbalstīt vecāku prasmes jomās, kas tiem īpaši aktuālas- bērnu audzināšana, rūpes par savu psiholoģisko un fizisko labklājību, attiecību veidošana ar otru vecāku, jaunu attiecību veidošana, karjeras plānošana.

Apmācības sāksies 15.-16.oktobrī ar Zviedrijas vieslektores Ilzes Norman semināru par atbalsta grupu vadīšanas pamatprincipiem, tad sekos semināri par specifiskiem vecākiem aktuāliem jautājumiem un prakse vadot atbalsta grupu vecākiem.

Apmācības un prakse ilgs līdz janvāra vidum.

Apmācību plāns.

  1. 16.oktobrī- 2 dienu apmācības pie ģimenes terapeites un atbalstu grupu vadītājas Ilzes Norman no Zviedrijas.
  2. 4 nodarbību cikli par to, kā vadīt nodarbības vienīgajiem vecākiem par tiem aktuāliem jautājumiem: bērnu audzināšana, rūpes par sevi un savu fizisko un psiholoģisko labklājību, pozitīva sadarbība ar otru vecāku un jaunu attiecību veidošana, kas ietvers:
    1. informācija par tēmu, jaunākie pētījumi.
    2. praktiskas metodes, uzdevumi, lai strādātu ar šiem jautājumiem atbalsta grupā;
    3. atbalsta grupu paraugplāni.
  3. Prakse vadot atbalsta grupas vienīgajiem vecākiem
  4. 8 supervīzijas atbalsta grupas vadīšanas laikā.

Šobrīd grupa ir nokomplektēta un uzsākusi mācības.

Atbalsta programma izveidota projekta “Resursi vecākiem, iespējas bērniem” ietvaros. Plašāka informācija: http://www.berniemdraudzigs.lv/atbalsts-vienigo-vecaku-gimenem/

E-pasts saziņai: atbalsts.gimenei@gmail.com

Projekta nr. 2014.EEZ/PP/1/MIC/069/053

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. sif-kras-eez

Projektu līdzfinansē RD Labklājības departaments.

RD

 

 

 

Apmācības atbalsta grupu vadītājiem

Aicinām psihologus, sociālos darbiniekus un pašpalīdzības grupu vadītājus pieteikties apmācībām par atbalsta grupu vadīšanu 15.-16.oktobrī, ko vadīs ģimenes terapeite un atbalstu grupu vadītāja Ilzes Norman no Zviedrijas.

Apmācību ietvaros dalībnieki apgūs principus dažāda atbalsta grupu veidošanai  (atvērtās un slēgtās grupas), uzzinās kā strukturēt atbalsta grupas darbu, kā pārvarēt iespējamās grūtības, kas mēdz rasties atbalsta grupu norises laikā, kā arī ar praktiskiem uzdevumiem apgūs prasmes šo zināšanu piemērošanai.

Galvenās semināra tēmas:

  • Procesi atbalsta grupā.
  • Atbalsta grupu vadīšanas pamatprincipi.
  • Atvērto un slēgto grupu darbības modeļi.
  • Pierādījumos balstītas metodas grupu darbā.
  • Zviedrijas pieredze atbalstot vecākus, kas audzina bērnus vieni vai atsevišķi no otra vecāka.

Laiks: 15.-16.oktobrī 10:00-16:00

Vieta: Apmācības notiks Rīgā. Vieta tiks precizēta atbilstoši dalībnieku skaitam. Reģistrēties dalībnieki saņems informāciju uz e-pastu.

Apmācības ir daļa no plašāka apmācība kursa atbalsta grupu vadītājiem, kas strādā ar viena vecāka vai šķirtām ģimenēm un, kas tiek īstenots projekta “Resursi vecākiem, iespējas bērniem” ietvaros. Tiem, kas piedalās visā apmācību ciklā, dalība Ilzes Norman seminārā ir bez maksas. Pieteikšanās apmācību ciklam līdz 12.oktobrim. Plašāka informācija un reģistrācija šeit: http://wp.me/s1zMOd-7952

Projekta nr. 2014.EEZ/PP/1/MIC/069/053

sif-kras-eezZviedru ekspertes dalību atbalsta arī Zviedrijas vēstniecība.

Sweden emassy logo jpg.

relax

Kā veidot attiecības pēc attiecību izbeigšanas?

Ir dzirdēti stāsti par vecākiem, kuriem šķiršanās ir bijis labs veids, kā atrisināt savstarpējos konfliktus un citādi neatrisināmās domstarpības. Dzīvojot atsevišķi , komunikācija ir kļuvusi  mierīga un draudzīga, jautājumos par bērnu vecāki sadarbojas un viegli atrod kopīgus risinājumus visām problēmām, kas saistītas ar bērnu aprūpi un audzināšanu.

Jauki, ja tas izdodas. Iespējams, ka šādi vecāki nemaz nenāktu uz šo atbalsta grupu, jo patiesībā viņi nepamana, ka bērnus audzina vieni.

Dzīvē biežāk vērojam, ka šķiršanās nemazina un drīzāk pat vairo vecāku konfliktus, savstarpējās dusmas, aizvainojumus, neuzticēšanos un gatavību cīnīties, lai panāktu savu taisnību. Reizēm lielākā vilšanās pēc šķiršanās ir saistīta ar skaudro realitāti, ka patiesībā jau neviens no mums nav mainījies un mums joprojām ir aktuāls jautājums, kā runāt un vienoties ar bērna tēvu vai māti par problēmām, kuras nespējām atrisināt kopdzīves laikā.

„Gribētos, lai viņš vispār pazūd no manas dzīves, bet, protams, zinu, ka tas nav un nebūs iespējams, jo esam vecāki.”

„Gribējās, lai viņš būtu man tā palīdzējis un rūpējies par bērnu, kad bijām kopā, bet tagad viņš tik neatlaidīgi uzstāj uz savām tēva tiesībām ir tikai tāpēc, lai mani sāpinātu.”

 „Es negribēju laulību, kurā man jādzīvo „zem tupeles” un sieva kontrolē katru manu soli. Bet pāc šķiršanās viņa turpina to darīt, liekot atskaitīties, kur un ar ko esmu bijis laikā, kad bērni ir pie manis. Un es esmu spiests atkal viņai pakļauties, jo citādi viņa izdarīs visu, lai man vispār atņemtu iespēju satikt bērnus.”

Kā izdzīvot šajā brīžiem bezcerīgajā vecāku attiecību situācijā, kad esam jau izmēģinājuši visus līdzekļus – gan mīlestību, gan naidu, gan piekāpšanos , gan centienus otru piespiest uz pareizo rīcību ar tiesas palīdzību? Izrādās, ka otru mainīt mēs nespējām un nespēsim, bet vai tiešām tas nozīmē, ka nāksies sevi lauzt un šķietama miera dēļ atteikties no tā, kas man svarīgs un nozīmīgs?

Tas, ko varam darīt, nesāpinot otru un sevi, ir mainīt veidu, kā mēs parasti sarunājamies.

Sākumā ir vērts novērot sevi, uzdodot jautājumu, kāds vai kāda es biežāk esmu komunikācijā ar citiem? Kāds ir mans ierastais komunikācijas stils attiecībās ar mana bērna tēvu vai māti?

  • Cik bieži es vainoju otru un atklāti paužu savu neapmierinātību, norādot, ko viņš vai viņa dara nepareizi un kas būtu jādara savādāk?
  • Vai biežāk vainoju sevi, atrodu savas kļūdas un esmu gatavs piekāpties mīļā miera labad?
  • Iespējams, ka lielākoties vēsi un racionāli izanalizēju situāciju, savu un citu cilvēku rīcību un aicinu pieņemt pareizākos lēmumus?
  • Varbūt tomēr mēģinu izvairīties no nepatīkamām sarunām un novirzīt arī apkārtējo uzmanību no konfliktējošiem tematiem uz kaut ko aizraujošāku un mazāk bīstamu?

Ja atpazīstat savu tipisko konfliktu risināšanas pieeju, tad varat padomāt, no kurienes to iemācījāties? Kā sarunājās jūsu vecāki? Kādā veidā viņi risināja savus konfliktus? Vai varbūt iepriekšējā ģimenē konfliktu nebija un jums arī nebija, no kā mācīties veidu, ka strīdēties un kā izlīgt?

Lai uzsāktu cieņpilnu un uz sadarbību vērstu komunikāciju ar sava bērna tēvu vai māti – jūsu iepriekšējo vīru vai sievu, nepieciešama drosme un atvērtība. Drosme ieskatīties sevī, lai atklātu savas emocijas un atļautos paust sevi un savas vajadzības. Atvērtība uzklausīt un pieņemt otru cilvēku.

Cieņpilnas komunikācijas pamatprincips: cilvēku būtiskās vajadzības nekad nekonfliktē ar citu cilvēku patiesajām vajadzībām. Konflikti visbiežāk rodas no mūsu ierastajām un bieži vien neapzinātajām stratēģijām, ko izvēlamies, lai šīs vajadzības apmierinātu. Tāpēc efektīvai konfliktu risināšanai ir lietderīgi mācīties atpazīt un pieņemt savas un otra cilvēka emocijas, izzināt savas un otras puses patiesās vajadzības un vērtības, kā arī kopīgi vienoties par veidu, kā apmierināt abu pušu vajadzības, nerīkojoties pretēji savām vērtībām.

Bērni mūs padara par vecākiem. Ja esam vecāki, mums nav iespējams nekomunicēt, pat klusēšana un ignorēšana ir skaļa un skaidra komunikācija, ko saprotam labāk nekā vārdus un teikumus. Savukārt apzinātu un cieņpilnu komunikāciju iespējams iemācīties. Viss, kas vajadzīgs – treniņš, drosme kļūdīties un droša, atbalstoša vide, kur mēģināt vēlreiz.

Laipni aicināti atbalsta grupā vecākiem, kas audzina bērnu vieni vai atsevišķi no bēŗna otra vecāka “Esam ģimene”!

Autors: Lelde Kāpiņa

Autors: Lelde Kāpiņa

Sistēmiskā terapeite, mediatore

Titulattēla autors: picjumbo.com.

Raksts tapis projekta Nr. 2014.EEZ/PP/1/MIC/069/053 „Atbalsts viena vecāka ģimenēm- resursi vecākiem, iespējas bērniem” ietvaros

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

sif-kras-eez

darbs

Profesionālās dzīves inventarizācija

Vecākiem, kuri savus bērnus audzina vieni, bieži pienākumu un atbildības nasta ir nogurdinoši liela. Reizēm dzīve atgādina traukšanos ātrvilcienā – darbs, mājas, rūpes par bērniem, darbs, mājas, rūpes par bērniem… Tāpēc ir tik svarīgi ik pa laikam apstāties! Apstāties, lai veltītu laiku sev un uzdotu jautājumu, uz kuru nemaz nav tik viegli atbildēt – „Ko es īsti gribu darīt?”

Vai zini, kādā ir visbiežākā atbilde, kādu saņemu no saviem klientiem? „Tur jau tā lieta, ka nezinu, ko es gribu darīt!”… Iemesls tam ir gaužām vienkāršs – mēs neesam sevi izpētījuši – mēs nezinām, kas mums patīk, padodas, nepatīk un nepadodas (jāteic gan, ka to, kas nepatīk un nepadodas, mēs varam nosaukt krietni ātrāk!).

Lai saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem piedāvāju veikt profesionālās dzīves inventarizāciju, kuras laikā soli pa solim tiek analizēta darba dzīve –

  • pienākumi, kurus esi veicis;
  • darba vide, kādā esi strādājis;
  • Tavas zināšanas un prasmes (gan tās, kuras esi ieguvis ar dažādu izglītību apliecinošu dokumentu palīdzību, gan dzīves laikā iegūtās);
  • Tavas interešu jomas;
  • Tava vērtību sistēma;
  • Tavs raksturs;
  • saskarsme ar kolēģiem un klientiem;
  • un pāri visam Tava īpašā un unikālā dzīves pieredze – gan priecīgā, gan sāpīgā, kas ļoti bieži ir devusi mums vislielākās dzīves mācības.

Veikt korekcijas savā profesionālajā dzīvē var jebkurā dzīves posmā un jautājumu – „Ko es patiesi gribu darīt?” – ir vērts sev uzdod ik pa laikam. Gadiem ejot mainās mūsu vērtību sistēma, intereses, apkārtējā situācija, kā arī darba tirgus prasības un vajadzības.

Tikai tad, kad esi saņēmis atbildi uz iepriekšminēto jautājumu, ir vērts sākt tālāk domāt par nākamajiem soļiem. Tas nenozīmē, ka Tev noteikti ir jāmaina darbs! Aptuveni 60 % cilvēku, kas vēršanas pie karjeras konsultanta, patīk darbs, ko viņi dara, bet problēma slēpjas kur citur. Iespējams, tam par pamatu ir vērtību sistēmas maiņa, darba apjoma samazināšanās (vai pretēji pieaugums), darba zaudēšana, izmaiņas dzīvesvietā, ģimenē, vai veselības stāvoklī, neapmierinātība ar sevi, konflikti saskarsmē, ilgas pēc lielākas atbildības, vēlme darīt tos pašus pienākumus cita mērķa vārdā, neprasme pielāgoties jaunām tehnoloģijām vai nepieciešamība atjaunot un paaugstināt savu kompetences līmeni.

Vēl viens neapmierinātības iemesls, kas bieži tiek minēts, ir līdzsvara trūkums dzīvē. Vecāki, kuri audzina savus bērnus vieni, bieži ir fiziski un emocionāli iztukšoti. Paralēli rūpēm par bērnu izglītību, veselību un emocionālo labklājību, klāt nāk virkne finansiālas vajadzības, kuru nodrošināšanai, vecāki ir spiesti strādāt garākas stundas un uzņemties papildus pienākumus. Ģimenes un darba savienošana kļūst par nopietnu izaicinājumu.

Darbs aizņem lielāko mūsu dzīves daļu un ietekmē to, kā mēs jūtamies citās dzīves sfērās. Konstruējot nākotni, ir ļoti svarīgi ne tikai rūpīgi izanalizēt pagātnes pieredzi, bet arī objektīvi izvērtēt Tavu esošo situāciju – vajadzības, iespējas, kā arī novērtēt un apzināties savus un apkārtējos resursus.

Kāpēc ir svarīgi darīt to, kas patīk un padodas?

  • ja mēs darām to, kas visvairāk atbilst mūsu personībai, mums ir pilnīgi cita motivācija strādāt, celties un iet uz darbu;
  • mēs esam daudz produktīvāki – mums ir lielākas darba spējas;
  • mums ir lielāks dzīvesprieks;
  • mums ir lielākas izredzes iegūt līdzsvaru starp citām dzīves jomām un lomām;
  • mums ir lielāks gandarījums par dzīvi;
  • ja mēs darām darbu, kas mums patīk un padodas, tas noteikti pozitīvi ietekmē mūsu emocionālo pašsajūtu un veselību.

Katram darbam, protams, ir arī sava garoziņa un nekad nebūs tā, ka mums patīk un viegli padodas pilnīgi visi pienākumi, bet svarīga ir proporcija – cik procentuāli Tu šobrīd, savā darbavietā veic pienākumus, kas Tev patiešām patīk un padodas?

Biznesa konsultants M. Bakingems (M. Buckingham, Now, Discover Your Strengths) norāda, ka ideālajai proporcijai, kuru mums vajadzētu saglabāt darbā, vajadzētu būt 80/20. Proti – 80% vajadzētu būt tiem pienākumiem, kurus pildot, Tu vari izmantot visu savu potenciālu un stiprās puses un 20% – Tu vari atstāt tiem pienākumiem, kurus vienkārši ir jāizdara.

Svarīgi ir atcerēties, ka darbs nav tikai līdzeklis, lai nopelnītu naudu. Darbs nodrošina:

  • gandarījuma sajūtu;
  • apmierina vēlmi būt noderīgam un realizēt sevi;
  • darbs nodrošina piederības sajūta kolektīvam, uzņēmumam;
  • darbs dod dzīvei ritmu un piešķir jēgu;
  • darbs var apmierināt vēlmi pēc Tavas personīgās izaugsmes;
  • darbs apmierina vajadzību pēc komunikācijas.

To, cik daudz mums dod darbs, mēs vislabāk apzināmies, kad darbu esam zaudējuši, tāpēc izmantosim tos talantus, kas mums katram ir doti, lai darīt darbu, kurā esam vai varam būt īsti sava aroda meistari.

Mēs katrs vismaz vienu lietu varam izdarīt labāk, nekā blakus esošie cilvēki! Arī Tev ir savas stiprās puses un pieredze, kāda nav nevienam citam, jo Tu esi īpašs – nav neviena cita pasaulē tāds kāds esi Tu!

Mūsu moto skan – „Veido dzīvi, nevis karjeru!” To novēlu arī Tev!

Autors: Agnese Megne

Autors: Agnese Megne

Karjeras konsultante

Titulattēla autors: picjumbo.com.

Raksts tapis projekta Nr. 2014.EEZ/PP/1/MIC/069/053 „Atbalsts viena vecāka ģimenēm- resursi vecākiem, iespējas bērniem” ietvaros

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

sif-kras-eez

 

Tetis_meita1

Atbalsta grupa vecākiem, kas audzina bērnus vieni vai atsevišķi no otra vecāka

No 11. jūlija Rīgā notiks bezmaksas nodarbību cikls #Esam ģimene. Tā būs atbalsta grupa vecākiem, kuri bērnus audzina vieni vai arī dzīvo šķirti ar otru bērna vecāku. Piedalīties aicināti abi vecāki, neatkarīgi no tā, cik bieži viņi tiekas ar bērnu.

Ģimenes ir dažādas. 35% bērnu Latvijā aug ģimenēs, kurās ir viens vecāks vai vecāki nedzīvo kopā.*

Katrai no šīm ģimenēm ir savs stāsts. Reizēm tie ir stāsti par kādu traģisku notikumu vai neatrisināmām domstarpībām. Bieži tie ir stāsti par sāpēm. Nereti tie ir stāsti par apzinātu izvēli un prieku būt vecākam, dodot iespēju sev būt vecākam un bērnam augt drošā, mīlestības pilnā vidē.

Vienīgie vecāki nav vieni.Viņiem ir plašākā ģimene, draugi, nereti arī otrs vecāks iesaistās vai ir iesaistāms bērna audzināšanā.

Reizēm vecāki baidās, vai viņu ģimenes modelis neatstās negatīvu iespaidu uz bērna spēju būt laimīgam un veidot attiecības. Lielākā daļa bērnu, kas izaug viena vecāka ģimenēs, ir veiksmīgi un spēj būt tuvās attiecībās, veidot ģimeni un parūpēties par savu labklājību. Tomēr vienīgajiem vecākiem ir svarīgs papildu atbalsts, lai atrastu resursus sevī, apkārtējos un radītu drošu un labvēlīgu vidi sev un bērniem.

Atbalsta grupā vecākiem būs iespēja dalīties pieredzē un ar speciālistu atbalstu rast resursus, lai pozitīvi un līdzsvaroti parūpētos par bērna un savām vajadzībām un mazināt riskus bērna attīstībai, kas var būt viena vecāka ģimenē.

Atbalsta grupas notiks Rīgā, Kalnciema ielā 9a katru otro sestdienu no plkst.10 līdz 16, sākot no 11. jūlija.

Šobrīd grupa ir pilna. Tomēr jau rudenī plānotas vairākas atbalsta grupas dažādos Rīgas rajonos. Ja vēlaties saņetm informāciju uz e-pastu. Lūdzu, piereģistrējieties šeit.

Atbalsta nodarbību tēmas

1. Kā saprast un atbalstīt savu bērnu?

Vada psiholoģe Kristīne Dūdiņa. Laiks: 11.07., 25.07.

Pētījumi liecina, ka bērniem viena vecāka ģimenēs biežāk ir emocionālas un uzvedības grūtības. Tomēr tas nav neizbēgami. Lielākā daļa bērnu, kas izaug viena vecāka ģimenēs, ir veiksmīgi un spēj būt tuvās attiecībās, veidot ģimeni un parūpēties par savu labklājību.

Atbalsta grupā izzināsim, kā saprast un atbalstīt bērna vajadzības, pārvērst izaicinājumus un riskus par resursiem un spēka avotu.

Galvenās tēmas:

  • Psiholoģiski veselīgas vides pamatelementi- pieņemšana, vadība, sapratne, stabilitāte un beznosacījuma mīlestība;
  • Ģimenes stāsts , kas iedrošina un dod spēku ;
  • Kā palīdzēt bērnam pieņemt un izpaust smagas jūtas;
  • Kā stiprināt bērna dzīves spēku, lai grūtības stiprina, nevis gremdē;
  • Kā sadarboties ar otru bērna vecāku jautājumos, kas saistīti ar bērna audzināšanu, un iesaistīt citus tuvos cilvēkus.

2. Kā parūpēties par sevi, savu pašsajūtu?

Vada psiholoģe Ilze Damberga. Laiks: 25.07., 8.08.

Vecāki, kuri audzina bērnu vieni daudz lielākā mērā nekā vecāki, kuri audzina bērnu ar partneri, ir pakļauti stresam, nomāktībai, vainas izjūtai, emocionālam un fiziskam izsīkumam, kas savukārt var radīt problēmas attiecībās ar bērnu un citiem cilvēkiem. Ir dažas vienkāršas lietas, ko var darīt, lai palīdzētu sev ikdienas rūpēs nepazaudēt savu būtību un saglabāt labu garīgo un fizisko veselību.

Galvenās tēmas:

  • Savu pamatvajadzību (miega pilnvērtīga uztura, fizisko aktivitāšu) ievērošana,
  • Prioritāšu (svarīgāko lietu) nospraušana,
  • Ikdienas laika plānošana,
  • Bērna iesaistīšana ikdienas pienākumos,
  • Iepriekšēja sagatavošanās problēmsituācijām,
  • Paņēmieni stresa mazināšanai,
  • Atbalsta tīkla veidošana.

3. Kā veidot drošas un cieņpilnas partnerattiecības turpmāk?

Vada mediatore, ģimenes terapeite Lelde Kāpiņa. Laiks: 22.08., 5.09.

Bieži vien sievietēm un vīriešiem, kuri ir šķīrušies vai kuriem nav iespēju dzīvot kopā ar otru, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir veseliem un apmierinātiem iziet no pāra attiecībām un izveidot konstruktīvas un uz sadarbību vērstas vecāku attiecības. Nodarbību laikā dalībniekiem būs iespēja palūkoties uz savu esošo un no izcelsmes ģimenes gūto pieredzi un attieksmi pret konfliktu. Mēģināsim atklāt jaunas iespējas produktīvai un uz abu pušu vajadzībām vērstai komunikācijai un konfliktu risināšanai.

Galvenās tēmas:

  • Kādi ir biežāk izplatītie komunikācijas stili un kurš no tiem ir tieši man raksturīgs?
  • Kas ir konflikts – kā tas aug un attīstās?
  • Kādas ir tipiskākās konfliktu risināšanas stratēģijas? Kāda ir mana no ģimenes gūtā pieredze
  • konfliktu risināšanā? Kāda ir mana personiskā attieksme pret konfliktu?
  • Ko darīt ar emocijām konfliktā?
  • Ko es varu darīt, lai konflikts no problēmas pārvērstos iespējā?

4. Kā veidot karjeru un rast finansiālu drošību?

Karjeras konsultante Agnese Megne. Laiks: 5.09., 19.09.

Vecākiem, kuri savus bērnus audzina vieni, bieži pienākumu un atbildības nasta ir nogurdinoši liela. Rūpēm par bērnu izglītošanu, veselību un emocionālo labklājību, klāt nāk arī virkne finansiālas vajadzības. Reizēm dzīve atgādina traukšanos ātrvilcienā – darbs, mājas, rūpes par bērniem, darbs, mājas, rūpes par bērniem… Piedāvāju Tevi apstāties un veltīt laiku sev.

Darbs aizņem lielāko mūsu dzīves daļu un ietekmē to, kā mēs jūtamies citās dzīves sfērās. Ko darīt, ja darbs nesniedz gandarījumu un vakarā ir tik liels pārgurums, ka nekam citam vairs nepietiek spēka? Kā apzināties savas personības unikalitāti un izmantot savu potenciālu? Kā optimizēt savu budžetu?

Tie ir tikai daži jautājumi, kurus sīkāk pētīsim finanšu pratības un karjeras konsultēšanas nodarbībās.

Galvenās tēmas:

  • Tev būs iespēja izvērtēt savu profesionālo pieredzi– analizēt uzticētos pienākumus, novērtēt savas zināšanas un prasmes.
  • Izpētīt savu personību – stiprās, vājās puses, Tavus īpašos talantus un dotības.
  • Apzināties kāds darbs atbilst Tavai personībai.
  • Analizēt savu finansiālo situāciju, izvirzīt konkrētu mērķi un izstrādāt rīcības plānu mērķa sasniegšanai.

Šobrīd grupa ir pilna. Tomēr jau rudenī plānotas vairākas atbalsta grupas dažādos Rīgas rajonos. Ja vēlaties saņetm informāciju uz e-pastu. Lūdzu, piereģistrējieties šeit.

Ja jums rodas kādas grūtības ar dalības pieteikšanu vai ir kādi jautājumi, lūdzu, rakstiet uz e-pastu: atbalsts.gimenei@gmail.com .

Bērnus uz nodarbībām varēs ņemt līdzi, jo vienlaikus notiks arī darbnīcas bērniem.

* Avots: Each fifth person in Latvia is at-risk-of-poverty. CSP. Lasīts: 29.12.2014. http://www.csb.gov.lv/en/notikumi/each-fifth-person-latvia-risk-poverty-39576.html

Projektu īsteno „Bērna Labklājības centrs” ar Islandes, Nīderlandes, Lihtenšteinas un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

sif-kras-eez

 

Atbalsts vienīgo vecāku ģimenēm “Resursi vecākiem, iespējas bērniem”

2015. gada vasarā un rudenī projekta „Atbalsts viena vecāka ģimenēm- resursi vecākiem, iespējas bērniem” ietvaros būs pieejami atbalsta apsākumi ģimenēm, kurās ir viens vecāks vai vecāki dzīvo atsevišķi.

Vecākiem Rīgas plānošanas reģionā būs pieejamas atbalsta grupas un nodarbības par šādām tēmām:

1. nodarbību cikls. Izaicinājumi audzinot bērnu atsevišķi un kā atbalstīt bērnu vienīgo vecāku ģimenēs.

2.nodarbību cikls. Vecāku rūpes par sevi, savu labsajūtu.

3. nodarbību cikls. Vecāku savstarpējās attiecības un konfliktu risināšana.

4.nodarbību cikls. Finansu pratība un karjeras konsultēšana.

Plašāka informācija par atbalsta grupām šeit.

2015. gada nogalē un 2016.gada sākumā notiks specialistu pieredzes apmaiņas pasākumi un apmācības par atbalstu vienīgo vecāku ģimenēm, kurās aicināti piedalīties psihologi un sociālie darbinieki, kas strādā ar ģimenēm.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Latvijas valsts.

 vienkarss_bez_laukuma_rgb_v_LV-5

In 2015./2016. Society “Education and support for Latvia’s families” will carry out project to develop resources and provide support for single parent families.

Parents will have an opportunity to participate in the support groups that will cover the following subjects:

  1. Challenges of parenting children alone or separately from other parent.
  2. Taking care about your own wellbeing.
  3. Positive cooperation and conflict resolution among parents.
  4. Financial management and career planning while parenting alone.

The support program will be disseminated as a part of the training and exchange of experience for professionals working with families.

Project is funded by the Island, Lichtenstein, Norway and the country of Latvia.

sif-kras-eez